Vai elementāri varam atšķirt MI radītu attēlu no fotogrāfa uzņemta foto?

Mākslīgais intelekts (MI) mūsu ikdienā ieņem aizvien lielāku lomu. Ar to sastopamies ik uz soļa – gan dažādās interneta vietnēs, gan rakstot tekstus, gan čatojot, gan gudrajās mājās, gan ģenerējot bildes. MI algoritms tiek maksimāli pietuvināts cilvēka smadzeņu darbībai, taču pilnībā to aizstāt nespēj. Tāpēc, ja ir labi attīstīta kritiskā domāšana, mēs spēsim atšķirt, kurš attēls ir reāla cilvēka radīts, bet kurš – MI veidots. Turpinājumā 5 padomi, kā noteikt MI klātbūtni fotogrāfijās. 

Katrai fotogrāfijai ir autors

Tieši tik vienkārši. Aplūkojot fotogrāfiju, pārbaudi tās metadatus, pievērs uzmanību, vai ir norāde par autoru, jo tā, publicējot attēlu, ir jāpievieno obligāti. Ja neatrodi autoru vai malā ir redzama īpaša ūdenszīme, pastāv liela iespēja, ka te savu pirkstu pielicis MI. Informācija par to, ka fotoattēla tapšanā izmantots MI, reizēm atrodas arī komentāros.

Asimetrija detaļās

Aplūkojot tuvāk, piemēram, cilvēku sejas vai citas ķermeņa daļas, var pamanīt nedabiskas proporcijas vai asimetriju detaļās, piemēram, dažādi auskari, dīvains zobu izkārtojums, īpatnējas rokas, pirksti. Īpaša uzmanība jāpievērš acu zīlītēm, jo tās reāli atveidot MI vēl īsti nemāk – nepareiza forma, dažāds gaismas atspīdums. Bet pirmajā mirklī viss var šķist kārtībā. 

Cilvēku portretu ģenerēšana ir slidena lieta. Tā iezīmē bīstamas tendences nākotnē, jo pastāv identitātes zagšanas un viltus profilu radīšanas risks. Bet te jau darbs citām struktūrām.

Nedabisks fons

Fotogrāfijās fons var atgādināt tādu kā izplūdušu faktūru vai izskatīties kā mākslīgi uzkrāsots. Jo īpatnējākas un dzīvē retāk sastopamas krāsas pamani, jo lielāka iespēja, ka te uzdarbojies MI. Arī dažādas anomālijas detaļās, ēnojumā, atspīdumos signalizē par nedabiskumu un MI fantāziju, jo fizika ir tā vājā puse. Neatbilstības var pamanīt arī dažādās figūrās – taisnas līnijas tiek rādītas liektas, bet virsmas, kam dzīvē ir sava noteikta faktūra, izskatās gludas.

Apskati fotogrāfiju ilgāk un rūpīgāk

Iemesls tam ir gaužām triviāls. Izrādās, cilvēks, skrollējot ekrānu, vidēji fotogrāfijai velta ļoti īsu brīdi – apmēram 13 milisekundes, tamdēļ ātrumā var vienkārši nepamanīt tās neīstumu, ja kāda aplamība gluži uzreiz neiekrīt acīs. Tāpēc, ja nākamreiz redzi kādu īpaši interesantu vai smieklīgu bildi, uzkavējies pie tās nedaudz ilgāk – varbūt tā nav īsta.

Izmanto rīkus, kas atpazīst MI veidotus foto

Tāpat kā ir radīts mākslīgais intelekts, ir radītas arī iespējas to atpazīt. Ar šiem analīzes palīgrīkiem jeb aplikācijām var mēģināt saprast – fotogrāfija ir cilvēka vai MI produkts. Tāds kā teksta redaktors, tikai fotogrāfijām. Šajā gadījumā, lai atšifrētu fotošopa meistardarbus, tiek izmantots progresīvais algoritms, kurš darbojas kā mikroskops. Tā kā katrā attēlā ir cik necik vienāds kļūdu līmenis, tad, pamanot stipras atšķirības vienā bildē, pastāv risks, ka fotogrāfija ir mākslīga.

Jebkura inovācija, kas atvieglo mūsu ikdienu, ir apsveicama, jo paver jaunas iespējas. Problēmas sākas tad, kad tas sāk apdraudēt mūsu drošību, neaizskaramību un privātumu. Jācer, ka mākslīgā intelekta attēli nespēs pilnībā aizvietot cilvēka darbu, jo fotogrāfija ir ne tikai attēls, tā ir arī emocijas, ko citiem nodod fotogrāfs. Dators to diemžēl nespēj izjust. Tāpēc esi modrs un neļaujies apmānam!