Mārketinga neērtās patiesības

Mārketinga pasaule ir bagāta ar veiksmes stāstiem, radošām kampaņām, iespaidīgiem rezultātiem un drosmīgām idejām, kas spējušas piesaistīt tūkstošiem cilvēku uzmanību. Par panākumiem runājam skaļi un ar lepnumu, taču daudz retāk dzirdam par kampaņām, kas nav attaisnojušas cerības, iztērētiem budžetiem, kas nav nesuši gaidīto atdevi, vai idejām, kuras tā arī nav nostrādājušas.

Taču aiz katra veiksmīga rezultāta var slēpties arī kļūdas, sarežģīti lēmumi un neērtas sarunas. Cik bieži mārketinga nozarē esam gatavi atzīt, ka kaut kas nav izdevies? Vai vēlme demonstrēt tikai panākumus netraucē godīgi izvērtēt savu darbu? Iespējams, tieši nepateiktais par mārketingu atklāj vairāk nekā skaļākie veiksmes stāsti.

Par uzvarām runājam skaļi, par neveiksmēm klusējam

Mārketinga nozarē netrūkst radošuma un panākumu. Uzņēmumi un aģentūras labprāt dalās ar veiksmīgām kampaņām, iegūtām balvām un sasniegtiem rezultātiem. Šādi panākumi veido labu reputāciju, piesaista jaunus klientus un apliecina profesionalitāti. Taču par neveiksmīgajām kampaņām dzirdam daudz retāk, ja vien tās nav izraisījušas plašu sabiedrības rezonansi.

Viens no spilgtākajiem piemēriem ir dzērienu ražotāja “Pepsi” 2017. gada reklāma ar modeli Kendalu Dženeri. Tajā modele fotosesijas laikā pievienojas protestētāju pūlim un spriedzi starp demonstrantiem un policiju simboliski atrisina, pasniedzot policistam “Pepsi” dzērienu. Reklāma izraisīja plašu kritiku, jo tika uztverta kā sabiedrisko protestu un nopietnu sociālo problēmu trivializēšana. Uzņēmums drīz vien reklāmu atsauca un publiski atzina, ka nav izdevies pareizi nodot iecerēto vēstījumu.

Šis gadījums apliecina, ka arī lielie zīmoli kļūdās. Tomēr neveiksmes atzīšana ne vienmēr nozīmē reputācijas zaudēšanu. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kā uzņēmums uz situāciju reaģē. Atklāta komunikācija un gatavība uzņemties atbildību var būt nozīmīgs solis uzticības atjaunošanā.

Viens no iemesliem, kāpēc par neveiksmīgām kampaņām dzirdam mazāk, varētu būt bažas par reputāciju. Uzņēmumiem un aģentūrām ir svarīgi saglabāt klientu uzticību, tāpēc publiska atzīšanās, ka kāda kampaņa nav sasniegusi gaidītos rezultātus, var šķist riskanta. Turklāt ne vienmēr neveiksmes ir tik skaļas kā “Pepsi” gadījumā. Reizēm tās izpaužas daudz ikdienišķāk – reklāma nesasniedz plānoto auditoriju, ieguldītais budžets neatmaksājas vai rūpīgi izstrādāta stratēģija vienkārši nenostrādā.

Neveiksmes ir neizbēgama radošā procesa daļa, jo ne katra ideja spēj uzrunāt auditoriju un ne katra stratēģija sniedz gaidīto rezultātu. Taču, ja publiski redzam tikai veiksmes stāstus, var rasties maldīgs priekšstats, ka veiksmīgs mārketings nozīmē nepārtrauktu izdošanos. Patiesībā tikpat vērtīga pieredze var slēpties arī tajā, kas nav izdevies.

Lieli skaitļi ne vienmēr nozīmē lielus panākumus

Mārketingā skaitļiem ir liela nozīme. Tūkstošiem skatījumu, simtiem jaunu sekotāju un iespaidīgs klikšķu skaits var radīt pārliecību, ka kampaņa bijusi veiksmīga. Šādi rezultāti labi izskatās prezentācijās un atskaitēs, taču rodas jautājums, vai tie vienmēr atspoguļo patieso situāciju? Plaša auditorijas uzmanība vēl nenozīmē, ka uzņēmums sasniedzis savus biznesa mērķus.

Uz šo problēmu uzmanību vērš arī starptautiskā mārketinga pētījumu organizācija WARC, kas 2025. gada ziņojumā par mārketinga efektivitātes mērīšanu aplūko reklāmas rezultātu novērtēšanas izaicinājumus. Viens no tiem ir pārmērīga paļaušanās uz digitālo platformu sniegtajiem datiem. Piemēram, platforma var parādīt, ka reklāma veicinājusi pirkumu, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka bez konkrētās reklāmas pirkums nebūtu noticis. Tādēļ, lai objektīvāk novērtētu kampaņas ietekmi, nepieciešams izmantot vairākas mērīšanas metodes.

Ne mazāk svarīgs ir jautājums par to, kur patiesībā nonāk reklāmai atvēlētā nauda. ASV Reklāmdevēju asociācijas (ANA) 2024. gada pētījums par reklāmas tirgu atklāja, ka mazāk nekā puse analizēto reklāmas izdevumu nonāca līdz reklāmas parādīšanai patērētājiem. Pārējo daļu veidoja dažādas tehnoloģiju, starpniecības un citas izmaksas. Tas izgaismo, cik sarežģīta var būt digitālās reklāmas ekosistēma un cik svarīgi ir saprast ne tikai kopējos tēriņus, bet arī to, kam nauda izmantota.

Protams, skatījumi, klikšķi un auditorijas iesaiste nav mazsvarīgi. Tie palīdz novērtēt atsevišķus kampaņas rezultātus, taču kļūst problemātiski, ja tiek pasniegti kā vienīgais panākumu mērs. Neērtā patiesība ir tāda, ka reizēm lieli skaitļi nepasaka pašu būtiskāko – vai ieguldītais laiks un nauda patiešām devuši uzņēmumam gaidīto rezultātu.

Neērtās sarunas starp klientu un aģentūru

Veiksmīgas mārketinga kampaņas pamatā ir ne tikai radoša ideja un pārdomāta stratēģija, bet arī savstarpēja uzticēšanās. Tomēr klientu un aģentūru attiecībās ne vienmēr viss norit tik gludi, kā gribētos. Klientam var būt nereālistiskas vēlmes, savukārt aģentūra ne vienmēr ir gatava atklāti pateikt, ka piedāvātā ideja vai izvēlētais virziens varētu nesniegt gaidīto rezultātu.

To, cik nozīmīga ir kvalitatīva sadarbība, apliecina arī mārketinga konsultāciju uzņēmuma “Setup” 2024. gada pētījums par klientu un aģentūru attiecībām. Tajā 48% aptaujāto klientu kā vienu no iemesliem sadarbības pārtraukšanai ar aģentūru minēja neapmierinātību ar tās darbu. Lai gan šis rezultāts pats par sevi neliecina par noklusētām problēmām, tas parāda, cik būtiski ir laikus vienoties par gaidītajiem rezultātiem un atklāti pārrunāt problēmsituācijas.

Taču pateikt nepatīkamu patiesību ne vienmēr ir vienkārši. Arī psiholoģijas pētījumi liecina, ka cilvēki mēdz negatīvi reaģēt ne tikai uz sliktām ziņām, bet arī uz tiem, kuri tās paziņo. Šī parādība aplūkota 2019. gadā žurnālā “Harvard Business Review” publicētajā rakstā par tā dēvēto slikto ziņu vēstneša efektu. Mārketinga vidē tas rosina uzdot jautājumu, cik viegli speciālistam ir iebilst klientam, kurš ir pārliecināts par savu ideju?

Piemēram, klients var būt pārliecināts, ka uzņēmumam nepieciešama plaša reklāmas kampaņa kādā konkrētā sociālo tīklu platformā, lai gan aģentūras rīcībā esošie dati liecina, ka mērķauditorija tur nav pietiekami aktīva. Šādā situācijā speciālistam jāizšķiras, piekrist klienta vēlmēm vai piedāvāt citu risinājumu, riskējot ar negatīvu reakciju. Tieši šādos brīžos atklāta komunikācija kļūst īpaši svarīga, jo aģentūras uzdevums nav tikai īstenot pasūtījumu, bet arī palīdzēt klientam pieņemt pamatotus lēmumus. 

Dažkārt vēlme saglabāt labas attiecības var kļūt par šķērsli godīgai komunikācijai. Taču noklusētas šaubas, neskaidras gaidas un laikus neizrunātas problēmas var izmaksāt daudz dārgāk nekā viena neērta saruna. Galu galā profesionāla sadarbība nenozīmē vienmēr piekrist klientam, bet gan spēt argumentēti pateikt arī to, ko viņš, iespējams, nevēlas dzirdēt.

Kad ambīcijas pārsniedz reālās iespējas

Mārketinga speciālistiem nereti jāatrod vidusceļš starp klienta ambiciozajām idejām un iespējām tās īstenot. No vienas puses, tiek gaidītas oriģinālas kampaņas un arvien labāki rezultāti. No otras – pieejamais budžets, laiks un cilvēkresursi ne vienmēr ļauj realizēt klienta mērķus. Šādos apstākļos pat daudzsološa ideja var palikt nerealizēta vai īstenota citādi, nekā sākotnēji iecerēts.

Par pieaugošo spiedienu liecina arī pētniecības un konsultāciju uzņēmuma “Gartner” 2026. gada dati. Saskaņā ar tiem 73% aptaujāto mārketinga vadītāju uzņēmuma vadības gaidas attiecībā uz izaugsmi un mākslīgā intelekta ieviešanu vērtē kā augstas, ļoti augstas vai pārāk ambiciozas. Tas parāda, cik augstas prasības tiek izvirzītas mārketinga komandām laikā, kad tām vienlaikus jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai un jāspēj pierādīt sava darba vērtību.

Taču neērtā patiesība ir tāda, ka ar pieejamajiem resursiem ne vienmēr iespējams sasniegt visus izvirzītos mērķus. Un ne vienmēr kāds ir gatavs to pateikt skaļi. Tā vietā tiek meklēti kompromisi, samazināts kampaņas budžets vai izvēlēti drošāki reklāmas risinājumi. Kompromisi paši par sevi nav nekas slikts, tomēr problēmas rodas brīdī, kad gaidas paliek nemainīgas, lai gan iespējas tās īstenot ir būtiski ierobežotas.

Šādās situācijās īpaši svarīga kļūst spēja atklāti runāt par prioritātēm un iespējamiem rezultātiem. Radošums var palīdzēt atrast risinājumus arī ierobežota budžeta apstākļos, taču tas nevar pilnībā aizstāt trūkstošos resursus. Reizēm profesionāli pareizākais lēmums ir nevis apsolīt vairāk, bet godīgi pateikt, ko ar pieejamajiem līdzekļiem patiešām varēs izdarīt. 

Vai pienācis laiks runāt atklātāk? 

Mārketinga nozare nepārtraukti transformējas. Līdztekus tam mainās arī klienta vēlmes un prasības. Taču viena lieta paliek nemainīga, ne visas idejas nostrādā, ne katra kampaņa sasniedz izvirzītos mērķus un ne vienmēr iespējams attaisnot klientu cerības. Tā ir daļa no nozares ikdienas, tomēr runāt par neveiksmēm un sarežģītiem lēmumiem joprojām mēdz būt neērti.

Lielāka atklātība nenozīmē publiski iztirzāt katru neveiksmi vai spriedzes pilnu momentu. Tā drīzāk nozīmē gatavību godīgi izvērtēt rezultātus, atzīt kļūdas un laikus runāt par problēmām. Ja uzņēmumi un aģentūras spēj ne tikai demonstrēt sasniegumus, bet arī analizēt to, kas nav izdevies, neveiksmes var kļūt par vērtīgu pieredzi turpmākajiem lēmumiem.

Iespējams, mārketinga nozares lielākais izaicinājums nav radīt arvien iespaidīgākas kampaņas, bet gan iemācīties tikpat pārliecinoši runāt arī par to, kas paliek aiz to spožās fasādes. Jo reizēm tieši nepateiktais ir tas, ko būtu vērts dzirdēt visvairāk.

Pateiktais un nepateiktais satiekas Marketing Shake 2027

Tieši par to 20. maijā runāsim Marketing Shake 2027 – festivāla 10 gadu jubilejā. Par spožām kampaņām un kļūdām, kuras neielika portfolio. Par drosmīgām idejām, klusiem kompromisiem un sarunām, kuras mārketinga nozarē pārāk ilgi atliktas. Jo reizēm vērtīgākā pieredze sākas tur, kur beidzas rūpīgi noslīpētais veiksmes stāsts.

“Desmit gadu laikā Marketing Shake ir kļuvis par vietu, kur nozare ne tikai dalās ar sasniegumiem, bet arī mācās cita no citas. Jubilejas gadā vēlamies sadzirdēt to, kas parasti paliek starp rindām: kļūdas, šaubas, sarežģītus lēmumus un atziņas, kas ne vienmēr nonāk skaistajās prezentācijās. Jo tieši godīgas sarunas palīdz nozarei augt,” norāda Marketing Shake festivāla organizatore Zanda Šķēle.

Savējie atgriežas pirmie. Uz jubilejas festivālu īpaši aicinām visus iepriekšējo gadu Marketing Shake apmeklētājus – tos, kuri kopā ar mums ir auguši, iedvesmojušies, diskutējuši un veidojuši Latvijas mārketinga kopienu.

Vēl tikai līdz 31. oktobrim biļetēm pieejama jubilejas starta cena. Iegādājies biļeti uz Marketing Shake 2027 un tiekamies 20. maijā Vagonu Kvartālā!

Dalies ar rakstu:

PIEVIENOJIES PULKAM!

Saistītie raksti

5 kļūdas, veidojot īsos video - MarketingShake

5 kļūdas, veidojot īsos video

Vai esi domājis, kāpēc citi īsie video sasniedz lielu auditoriju un ir veiksmīgi, bet tavi īsie video nē? Tu ieguldi daudz laika, darba un resursu filmējot ...
kā izveidot efektīvu īso video - marketingshake blogs

Kā izveidot efektīvu īso video?

Lai īsais video sociālajos tīklos sasniegtu labus rezultātus, ir vairāki faktori, ko nepieciešams ņemt vērā un izmantot video veidošanas procesā.
Kā patiesībā mēs uztveram mākslīgo intelektu - MarketingShake blogs

Kā patiesībā mēs uztveram mākslīgo intelektu?

Mākslīgā intelekta (MI) pasaule nemitīgi mainās – rīki, iespējas un spēles noteikumi atjaunojas ātrāk nekā jebkad iepriekš, tāpēc ir jāspēj pielāgoties, mācīties un domāt uz priekšu.

Mārketings un uzmanība

Mūsdienās sociālie tīkli piedāvā īsa satura video. Sociālo mediju platformu algoritmi nodrošina ātru satura apriti, padarot uzņēmumu cīņu par lietotāja uzmanību sīvāku nekā jebkad agrāk.

74% cilvēku uzticas MI sniegtajai informācijai*

Mākslīgais intelekts (MI) dzīvo savu labāko dzīvi. Cilvēki tam uzticas un izmanto.

Zīmols, bez kura būtu grūti dzīvot

Zīmols vairs nav tikai logo, krāsu palete vai reklāmas kampaņa. Tas ir solījums un pieredze, ko cilvēks saņem katrā saskares reizē.
lvLV